Ģeogrāfiskā karte - Usji (Wuxi)

Usji (Wuxi)
Usji (zh, ) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Dzjansu provincē Ķīnas austrumos. Izvietojusies provinces dienvidos starp Jandzi upi ziemeļos un Taihu ezeru dienvidos. Robežojas rietumos ar Čandžou, ziemeļos — ar Taidžou, austrumos — ar Sudžou, bet dienvidos ar Džedzjanas provinci. Municipalitātē ietilpst trīs pilsētas ar vairāk kā miljonu iedzīvotājiem — pati Usji (3 542 319), kā arī apriņķa līmeņa pilsētas Dzjanjina (1 594 829) Jandzi krastā un Isjina (1 235 476) Taihu krastā. Sens Ķīnas kultūras un ekonomiskais centrs.

Pilsēta dibināta Haņu dinastijas laikā 202. gadā p.m.ē. Tās nosaukums burtiski nozīmē ‘bez alvas’, kas norāda uz kādreiz šajā apvidū plaukušo alvas ieguvi un apstrādi. Pilsētā plauka lauksaimniecība un zīda ieguve. Pēc Lielā Ķīnas kanāla atklāšanas 609. gadā Usji kļuva par nozīmīgu transporta centru un bija zināma kā viens no lielākajiem Ķīnas rīsu tirgiem. Juaņu dinastijas laikā (1206-1368) pilsēta kļuva par prefektūras centru. Cjinu dinastijas laikā pilsētā plauka kokvilnas un zīda audzēšana. 19. gadsimtā Usji kļuva par Ķīnas tekstilindustrijas centru. Pilsēta smagi cieta Taipinu sacelšanās laikā — tika nogalinātas 2/3 iedzīvotāju. Pēc 2. Pasaules kara Usji ekonomiskā nozīme mazinājās, bet tā joprojām bija nozīmīgs reģionālais centrs.

Mūsdienās nozīmīgākās jomas pilsētā ir elektrotehniskā, farmaceitiskā rūpniecība, kā arī IT industrija. Usji tradicionāli ir nozīmīgu snukera sacensību rīkošanas vieta.

 
Ģeogrāfiskā karte - Usji (Wuxi)
Ģeogrāfiskā karte
detailed-tourist-map...
2756x3850
www.chinatouristmaps...
city2011060902910.jp...
2756x3739
www.onlinechinatours...
Wuxi-map.png
1500x1434
upload.wikimedia.org
8e659d10.jpg
1600x1200
i344.photobucket.com
wuximap3.jpg
1750x1063
www.wuxi-us.com
wuxi_map1.jpg
1680x1020
www.wuxi-us.com
wuxi.GIF
1024x1516
map.vbgood.com
Wuxi-Guide-Map.jpg
1374x1000
mappery.com
Wuxi-Guide-Map.jpg
1374x1000
www.mappery.com
map_china_wuxi.jpg
1078x1066
parkinsinchina.files...
wuxi-map.jpg
1200x937
www.planetware.com
map-of-shanghai-and-...
1099x999
www.chinatouristmaps...
Wuxi-City-Map.jpg
1254x863
www.chinatouradvisor...
wuxi-map.jpg
1254x863
www.chinamaps.org
wuxi-city-map.jpg
1254x863
www.chinatouristmaps...
Wuxi-Tourist-Map.jpg
885x1200
www.chinatouradvisor...
wuxi_map2.jpg
1179x734
www.wuxi-us.com
wuxi_map.png
720x729
www.chinahotelsreser...
map-wuxi.jpg
770x643
www.huangshantour.co...
wuxicity.gif
600x650
www.china-map-guide....
Zeme (teritorija) - Ķīna
Ķīnas Tautas Republikas karogs
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna , ir sociālistiska valsts Austrumāzijā. Tā robežojas ar Mongoliju un Krievijas Federāciju ziemeļos, ar Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Butānu, Nepālu dienvidos, ar Indiju, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu un Kazahstānu rietumos. Ķīnu apskalo Austrumķīnas jūra un Dzeltenā jūra. Ķīnas kopējā platība ir 9 706 961 km² un tā ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Ķīnas klimatu ietekmē tropu un subtropu klimats. Ķīna ir izteikta kalnu valsts, jo aptuveni 65% no platības aizņem kalnaini apvidi. Ar 1,393 miljardiem iedzīvotāju Ķīna ir lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

ĶTR ir vienpartijas diktatūras valsts, kuru pārvalda Ķīnas Komunistiskā partija. Tā sastāv no 23 provincēm, pieciem autonomajiem reģioniem, četrām municipalitātēm un diviem īpašajiem administratīvajiem reģioniem (Honkongas un Makao). Galvaspilsēta ir Pekina, bet lielākā pilsēta ir Šanhaja. ĶTR ir ANO, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, G-20 un citu organizāciju dalībvalsts. Ķīna ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē otrā lielākā ekonomika pēc IKP un otrā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes pēc ASV. Tā ir arī lielākā valsts pasaulē pēc eksporta un importa. Ķīnai ir pasaulē lielākā armija un otrais lielākais militārais budžets.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
CNY Juaņa (Renminbi) Â¥ or å…ƒ 2
ISO Valoda
UG Uiguru valoda (Uighur language)
ZH Ķīniešu valoda (Chinese language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Afganistāna 
  •  Butāna 
  •  Indija 
  •  Kazahstāna 
  •  Kirgizstāna 
  •  Laosa 
  •  Mjanma 
  •  Mongolija 
  •  Nepāla 
  •  Pakistāna 
  •  Tadžikistāna 
  •  Vjetnama 
  •  Ziemeļkoreja 
  •  Krievija